Bet kur ir problēma?

Tad īsti neiedziļinājos, no kurienes nāk elektrība un ledusskapī produkti. – Bet tev patīk arī silts ūdens, kā būdiņā mežā var nebūt. Tu vari vinnēt loterijā, bet tas notiek ļoti reti. Tāpat kā laizīt šo nazi, cerot, ka asinsspiediens nokritīsies. Bet daudzi vēl nav iznākuši ārā no sociālisma. Par NA viss skaidrs kaut vai paskatoties kā uz pāriem esat sakombinējušies. Esmu dažādi palīdzējis – cilvēkiem nodeg māja, un nav nekā. Kad Viesturs vāca komandu Savādi gan, man teica – nāc, pamēģini! Tā es tur paliku. Lai kā būtu, ja tu visu mūžu godīgi dari gadījuma darbus, nebūs tev vācu pensionāra pensijas! Man šķiet, ka daļa par to neaizdomājas. View conversation Replying to @Bertaane @DikembeSakamoto Protams. Sāp mugura, asinsspiediens lēkā, bez brillēm grūti palasīt – neviens pie tā nav vainīgs. Varu kaut ko darīt arī par baltu velti – tāpēc, ka tajā brīdī tā gribu. Un lielākā laime droši vien ir tā, ka nevaru vainot nevienu, ja man kaut kas neizdodas. Man visu laiku gribējās teikt – es varu! Varbūt ne vienmēr biju pirmais, bet, kad četrpadsmit gados, kaut uzņēma no sešpadsmit, iestājos Kinoaktieru studijā, nāca pirmā saprašana, ka kaut kas arī izdodas. – Mēs visi plus mīnus nojaušam, kāda būs mūsu pensija. Kad kāpu ārā, viņš teica – nu, es par tevi piedomāšu. Jebkurš publiskā telpā var izbrēkt jebko, nekādi nepierādot sacīto, jo ir gana daudz politisko procesu nepārzinātāju, kuri nekritiski uzskata to par patiesību. Viņa atziņas par humoru ir visnotaļ nopietnas. Ir brīdis, kad tu tā stulbi, naivi dari to, ko tev liek, un tikai pēc tam parādās jautājumi – kas es esmu, vai man tas patīk, un galu galā vai man par to arī maksā, vai ar šo darbu varu atļauties dzīvot pilnvērtīgi, ne tikai eksistēt. Viasms pārskats. Un vainas apziņa, protams. View conversation Replying to @BardainaisSigne @Bertaane Kā tad. Tāpat ir ar mani – es nevaru sēdēt, gaidīt, kad būs. Hits rodas ar gadiem – no lietošanas biežuma. Negribi visu glabāt sevī un tikai tad, kad atslēgas būs kabatā, varbūt kādā intervijā pastāstīt, ka tev ir būdiņa mežā. Bet Jums taču pats galvenais , lai nenobloķē, jo tad nebūs atalgojuma. Tā būs mana mazā miera osta. Pie desmittūkstošā laizījuma varbūt. Bet es jau nezinu, kā būs. – Nē, ar ratu viss kārtībā. Mums arī bērnībā bija jociņi – plikpauris ķemmējas.

Iedzīvotājus izglīto par veselīgu uzturu un vingrošanu

. Tad esi vienkārši stulbenis. Bet tie bija lieli juku laiki, kursa režisori Alvis Birkovs un Uģis Brikmanis bija diezgan šerpi un iedomīgi, mūs īpaši nelaida pie citiem filmēties. – Šķiet, tāda vēlēšanās ir gandrīz katrā latvietī. – Tev nav bailes, ka tā var pārvērsties par sūnu veci, jo baigi negribēsies no turienes līst laukā. – Varbūt jūti, ka tīri dabiski izkāp no vilciena. – Publiskā telpā nekad nav bijusi vēlme rādīt. tramvaju vai pa čakeni ar trolejbusu. Man neviens neko tāpat vien nav devis. Ja pienāks brīdis, kad vairs nebūs iespējas izvēlēties, būs vienkārši jādara. Nekādas nacionalisma idejas sen vairs REĀLI nav - pat ne uz papīra.

"Kāpēc pats neprecies? Kur problēma?" Valters Krauze par.

. Krieviem ir citādi – viņi pa pirmajām rindām nobliež. Varbūt es pa taisno varēšu tikt mājiņā, pēc baravikas ieiet turpat mežā. Tūlīt būs divdesmit gadu, kopš esmu televīzijā. *     Ar politisko humoru ir tik. Ciemos nāks krustbērni un, protams, arī draugi, bez kuriem es vienkārši nevaru iztikt. Nebūs tā, ka man no rīta divās stundās jāpaspēj izmazgāt matus un vienīgās zeķes. Tas, kas nepatīk, – skaidrs, zobrati nodeldējas. View conversation Replying to @Nodusgordius Nu jau gan ir diezgan daudz dokumentāli apliecinātu lietu. lai radītu daudzskaitlīga fanu pūļa iespaidu. Pirmām kārtām jāsaprot, cik izglītota ir mūsu televīzijas auditorija. Viens pats VARAM piemērs daudz dod. Kādā brīdī, iespējams, arī jāaizstāv.. Viņam dzīvē no tā nekas nemainās. Nevis griez to rullīti un domā – ir vēl šovakaram, tad rīt. – Saki – cilvēki domā, ka tev neesot profesijas. Tu visu raidījumu vari būt ar ļoti labiem rezultātiem, bet beigās viss nobrūk. – Es jau negrasos to samazināt. Esam smagnēji, vienmēr gribam par kādu jocīgo tanti Annu vai Guņonkuli. Tas ir mans kauns, personīgais. – Bet citādi jau nevar! Vispār neviens. Vecāki gan vienmēr palīdzējuši, arī kolēģi, man vispār ir veicies ar cilvēkiem. Bet lielākā cieņa Jānim Kubilim, kurš teica – man pietiek. Ļoti daudz šajā spēlē nosaka veiksme un sakritība. *     Ja man šovakar būtu pasākums un būtu ziņa, ka premjers iepriekšējo premjeri ņem sev par labo roku – re, temats vienam iznācienam.

Smakojoša elpa ir ļoti nepatīkama problēma; kā to …

. Lai gan ir daudz labu vadītāju. – Ir vīrieši, kuri jūtas iedzīti sacensību sprukās, viņiem šķiet, ka būs lielāki, ja pakāpsies uz sievietes. NA tracina ar to, ka ir lielāka pretruna starp verbalajiem apgalvojumiem un reālajiem lēmumiem,darbību un rezultātu. Atteiksi vienu darbu, otru. Kā tas ir, ka noej pagrabā un tur ir mammas savārītās burkas, un pa kluso viņa tomēr tev tos truseļus izmazgā. Cenšos būt svaigs un iet uz priekšu kopā ar saviem vienaudžiem: desmit gadu uz vienu vai otru pusi – viss kārtībā. Tajā visā ir ļoti daudz sadzīves. Un ir dažādi: omīte sēž un pasmaida, jūties super. View conversation Replying to @BardainaisSigne @Bertaane Ak skaišaties. Tātad būsim priecīgi par katru darbu. Bet kur ir problēma. Varbūt, kad man būs simt gadu, es ļaušu kādam nobildēt, kā sēžu pie savas mājiņas pujenēm. Tas ir stāsts par plauktiņu – vecāki toreiz tajā lika, lai es varētu paņemt. Ja kāds apkopo puķu dvēseles – manējās nekad nav nokaltušas, tās ir aizgājušas pašas vai bijušas pārlietas. Ja man tagad piedāvātu veidot raidījumu, es teiktu, ka negribu. View conversation Replying to @garamgajejs Nu nevajag. *     Svarīga ir izglītība, ikdienas sarunas. Man patika, kā teica viens operators, – rats jūt, kāds griezējam šodien ir fīlings. Es varu nespēlēt, ļoti labprāt aiziešu pie kolēģiem uz teātri. Tu nevari citādi, un varbūt arī kāds no tiem, kas lasīs. Bet tur ir arī aizmiršana, satraukums. Pirms gadiem padsmit bijām lutināti ar to, ka internets vēl nebija ienācis katrā pilī un būdiņā. Ja cilvēkam ir aizraujoši savā ģimenē, ar saviem draugiem, kaimiņiem, savā korī vai vienalga kur, tad viņam ir pilnīgi vienalga, kādā naktskreklā es guļu. Tu jau vari izdomāt – re, kur suns nolika kluci! Ha-ha-ha! Bet, ja pieliec klāt, kāds ir viņa saimnieks, kas to nesavāca, rodas joks, asprātība. Zini, manā laikā bija tā: autori radīja darbu – grāmatu, dziesmu vai izrādi – un tad kļuva iemīļoti. – Fe, tad man nebūs tādas steigas. Bet droši vien tagad varu teikt paldies, ka tā bija, un tagad kādā iedomībā nevaru uz kādu teikt – kur tu tā, tev nekā nav! Man vispār nav diez ko augstas prasības pret dzīvi. – Feisbukā redzēju karikatūru, manuprāt, ļoti patiesa, man patīk tāds sarkastisks humors. Protam arī pārsteigt – labā nozīmē. SIA OC Finance. Tas nenozīmē, ka domāju braukt prom no Rīgas. Tikai apmaksātos tviterkontos. Esmu dzīvojis tā, ka ar ūdens spaini jāiet uz labierīcībām, ja nav malkas, krāsns nav izkurināta, un māja ir auksta. Nē, visos konkursos es gan nepiedalos, bet, ja kāds saka – mēs gribam, lai tu nāc –, tad man tas krekls jāvelk uz otru pusi.

– Iet arī jaunāki par tevi. View conversation Replying to @BardainaisSigne Guliet mierīgi. Taču domāju, ka tuvāko piecu, desmit gadu laikā es šo ģeogrāfiju varētu pamainīt un mana dzīvesvieta varētu nebūt Rīga. Ieej labierīcībās, un – šik! – ir papīrs. Tagad katrs var palaist uz visu vakaru jebkuru komiķi vai šovu – visā pasaulē cilvēki vienādi ēd, vienādi smejas un vienādi raud. – Tev pensija būs pēc gadiem divdesmit! – Skatījos uz savu vecomāti, mammu un tagad jau pats uz sevi – katrs nākamais gads paiet arvien ātrāk, ar visiem priekiem, bēdām, ieguvumiem, zaudējumiem laiks baigajā tempā griežas. Reiz kāds kungs man uzdāvināja piparkūkas, tik neērta sajūta, man nebija, ko iedot pretī. Tagad kaut ko uzcep un jau pasniedz kā hitu. Tik daudz kas pēdējos gados ir bijis – tā ir tāda zupas sildīšana. – Tāda maza pasaulīte ar mauriņu un. – Manuprāt, ja es tā – tikai sev, sev, sev, ne ar vienu nevaru par savu sapni padalīties –, tad jau es par tādu žmogu paliktu. Strādāt jau nav kauns, cita lieta – cik tu par to saņem un kam to dari. Nebrīnīšos, kad pirmie stāvēsiet rindā pie JKP pēc vēlēš. Un tāpēc nevari sēdēt ar rokām klēpī, skatīties riņķī un gaidīt. Pagaidām tas ir tikai plāniņš. Mans latviskums – Var teikt, ka tava pieredze Latvijas mīlēšanā ir augusi. Turklāt, lai gan politiķi ir pateicīgi kariķēšanai, tas paņem ļoti daudz laika. Bet es neraujos uz vidusskolām vadīt izlaidumus vai stāstīt jokus – ir citi laiki. Esmu sēdējis lielā bļodā virtuves vidū un ar ķipīti aplējies, nemaz ne tik sen – pirms divdesmit gadiem. *     Bieži vien kāds apvainojas. *     Zinu tikai pāris izcilus komiķus – Vilipsōnu un Fredi, viņi nekad neapsmejas pirmie. Un tā ar visu – manuprāt, brīdī, kad tu sāc kādu vainot, īsti laimīgs nevari būt. – Man vēl nekur nav jākāpj. *     Visā pasaulē anekdotes iet pa apli. Tā jau ir – katram savi skatītāji.

Tīru mežu himna “Mēs nekļūsim par cūkām!”

. View conversation Replying to @BardainaisSigne Tas ir plašu slāņu redzējums. – Tas ir mans latviskums, jā, pilnīgi noteikti. Un vēl – ja tu pats nestrādā, tad nekā arī nav. Vari staigāt garām – vienu dienu tas ir tukšs, otru, trešo, vari kādam atņemt, aizņemties, bet nevari gaidīt, ka tajā pats no sevis kaut kas parādīsies. Mēs esam pirmā paaudze, kas uz sevis to varēs pārbaudīt. Bet man ir ļoti veicies, Baiba, Dagmāra, Jana, Santa Didžus un Jana Kalniņa – visas ir manas draudzenes

Comentarios