Latvijas nauda pirmās brīvvalsts laikā

Latvijas nauda pirmās brīvvalsts laikā.

Jāsaka, tieši šis raksts kalpojis par iedvesmu sākt beidzot šo blogu materializēt dzīvē. V – VIII gs Pēc Romas impērijas sabrukuma Latvijā sākās pirmais bezmonētu periods, kas ilga no V līdz VIII gadsimtam. Vecākie stienīši datējami ar X gadsimta otro pusi.  Ļoti daudz šādu stienīšu atrasts tagadējā Lietuvas teritorijā, tādēļ zinātniskajā literatūrā kā termins tiek lietots apzīmējums „Lietuvas stienīši”. Atkarībā no verga stāvokļa, saprotams. Tātad – īsumā par to, kas tad mūsu zemē ar naudu kopš aizlaikiem ir noticies. Šīs monētas bija ļoti dažāda izskata, jo naudas kalšanas tiesības nepiederēja ķeizaram vienīgajam - naudu kala ļoti daudz kur, pat klosteros. Latgalē savukārt apgrozībā bija Žečpospoļitas nauda - timfi, orti, sešgraši, trīsgraši un trīspelheri. Savukārt Eiropā galvenais maksāšanas līdzeklis tolaik bija Romas impērijas nauda, kas atrasta arī Latvijas teritorijā. Līdz ar to Baltijā ieviesās Gotlandes vērtības un svara attiecības sistēma.. martā kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā noteica Latvijas rubļus. ARī dirhēmi bija svara nauda, kurai Baltijas reģionā pastāvēja stabils cenu mērogs. novembrī tos nomainīja lati, apgrozībā laižot pagaidu latu banknotes. gadā sāka kalt šiliņus, vēlāk arī vērdiņus, pusmarkas un markas. Pēc laika Rīgai tomēr atļāva kalt naudu pēc iepriekšējiem standartiem, uz monētām attiecīgi nomainot varas atribūtus. gadā kaltajiem vērdiņiem pirmoreiz bija attēlots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis. Kas ir LADY Loan ?. Aizdevuma pieteikums Tavsaizdevums. maijā tiek pieņemts lēmums par Latvijas rubļa, tā dēvētā “repšika”, emitēšanu. Ap XI-XII gadsimtu miju denāru ieplūdums beidzās un sākās jauns, gadsimtu ilgs, bezmonētu periods, kad praktiski par vienīgo maksāšanas līdzekli tika izmantoti sudraba stienīši, kurus vietām izmantoja vēl XVI gadsimtā. Latvijā denāri nokļuva ar Gotlandes tirgotāju starpniecību. gadā, tika uzsākta šiliņu kalšana. PSRS naudas sistēma Latvijā atjaunojās līdz ar PSRS okupācijas atgriešanos. Pēc nonākškanas Polijas-Lietuvas kopvalsts varā Rīgā tika nomainīta naudas norēķinu sistēmas pamatvienība. Zviedru valdīšanas laikā sākumā saglabājās Žečpospoļitas monētas, taču vēlāk notika pāreja uz dukātiem. Tā bija tā sauktā plākšņu nauda - lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida vara plāksnes, kuru vērtība bija atkarīga no svara un attiecīgās vara cenas. Šādu monētu parādīšanās saistīta ar vikingu upju ceļiem cauri Latvijai. gada naudas reformas noteikumiem. Naudas kaltuvē varēja nodarbināt ne vairāk kā trīs zeļļus un mācekļus. Tas gan nenozīmē, ka šeit nenotika nekāda tirdzniecība un nebija nepieciešams norēķinu līdzeklis.

Jaunumi -

. Retāk notika arī sudraba dālderu kalšana. Latvijas teritorijā šajā laikā lietoja vērdiņus, šiliņus, feniņus, markas, sudraba dālderus, zelta dukātus un citas naudas vienības. Ap septiņpadsmitā gadsimta vidu parādījās vēl viens naudas veids, kas bija apgrozībā paralēli monētām. Dažkārt tika kaltas arī zelta desmit dukātu monētas jeb portugāli. Ieviesās arī citas jaunas monētas - graši, sešgraši, trīsgraši un pat trīspelheri jeb pusotrgraši. Arī Rīgas brīvpilsētas laikā rāte turpināja kalt monētas pēc vecajiem Livonijas paraugiem, par pamatvienību uzskatos mārku. Latvijas un Vācijas teritorijās denārus dēvēja par feniņiem. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā sāka kalt šiliņus, kā arī zelta dukātus un sudraba dālderus prestižam. Latvijā tie varēja nokļūt maiņas ceļā, bet pilskalnos atrastās stienīšu lejamās formas liecina, ka tos no ievestā sudraba izgatavoja arī šeit. gadsimta beigās Vecrīgas ielas pie naudas kaltuves nosauca par Mazo un Lielo Monētu ielu. Stienīši bija divu veidu – kaltie un lietie. Marku nomainīja dālderi un graši. Sudrabs pamatā tika importēts no Austrumlietuvas teritorijas un Piedņepras, kā arī no dienvidiem cauri Senprūsijai gan no Ziemeļvācijas, gan Skandināvijas. gada Livonijas landtāgu lēmumiem pilsētas rāte izraudzīgās divus "naudas kungus", no kuriem vismaz vienam bija jābūt birģermeistaram. Tomēr līdz XIX gs pirmajai pusei iedzīvotāji turpināja paralēli lietot arī citu valstu naudu. Gluži vienkārši šajā laikā kā nauda tika izmantots galvenokārt tīrs sudrabs, piemēram, stienīšos. Vikingi šajā laikā acīmredzot tirgojās ļoti plašos mērogos - ir interesanti tas, ka Skandināvijā, īpaši Gotlandē, atrasts ārkārtīgs daudzums arābu monētu. Vikingu laikos Latvijas teritorijā parādījās Tuvo un Vidējo austrumu dirhemi, kas bija kalti no sudraba. Agrajos viduslaikos Eiropā parādījās kauri gliemežvāki, kuri jau kādu laiku kalpoja kā norēķinu līdzeklis Āzijā un Āfrikā. Dzintara ceļš – no Baltijas līdz Itālijai I – IV gs Latvijas teritorijā preces ieguva maiņas ceļā, un izplatītākais apmaiņas līdzeklis bija dzintars. gadā bīskaps Alberts atļāva Gotlandes tirgotājiem kalt monētas Livonijas bīskapijā. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādas ārvalstu valūtas. Nākamās monētas, kas parādījās Latvijas teritorijā, taču bija apritē vienlaikus ar arābu dirhemiem, bija Eiropas denāriji, kurus kopš franku Merovingu dinastijas laikiem kala Vācijā. Galveno maiņas līdzekli dzintaru Latvijā nomainīja sudrabs, kura vērtību noteica pēc svara. gada jūnijā Latvija nonāk Vācijas okupācijas režīma varā, paralēli PSRS rubļiem sāk lietot okupācijas reihsmarkas. Ja agrāk tā bija Rīgas mārka, tad tagad par to tika noteikts dālderis. Īsi pirms eiro ieviešanas SestDienā izlasīju rakstu, kas veltīts aizejošajam latam, un tajā īsumā arī aprakstīta vēsture tam, ko dažādos laikos Latvijā bijis pieņemts dēvēt par naudu. Galvenais maksāšanas līdzeklis tomēr tik un tā bija Rietumeiropas dukāti un dālderi, Rīgā kaltie trīspelheri un šiliņi, kā arī Žečpospolitas pusgraši, graši, trīspelheri un pelheri. Latvijas teritorijā atrastas arī Romas impērijā kaltās monētas, kaut arī nelielos daudzumos un par visticamāko tiek uzskatīts pieņēmums, ka tās šeit atkļuvušas pa tā saukto Dzintara ceļu, kas veda uz Baltijas jūru.

Vadlīnijas un skaidrojumi - Sākumlapa

. gadā Latvija nonāk PSRS sastāvā un šeit tiek ieviesta Padomju Savienības finanšu sistēma. Romiešu monētas ir senākā Latvijas teritorijā atrastā nauda. Vēlāk kala arī vērdiņus, markas un pusmārkas. gada Salaspils līguma arī Livonijas ordeņa mestriem. Otrs monētu avots bija jūras ceļš, kurš aizsākās Gallijas provincēs un Reinas novadā. Agrie viduslaiki Latvijas teritorijā dēvēti par bezmonētu posmu. Kad Livonijas kara laikā tika nodibināta Pārdaugavas hercogiste, atkal aktualizējās jautājums par vietējās naudas nepieciešamību. Ar romiešu monētām pircēji pamatā norēķinājās par dzintaru, bet Latvijas centrālās un austrumu daļas tirgos tika pirkts vasks, medus un kažokādas

Comentarios