Otra puse iesaista šīs darbības

Problēma ir tur, ka liela daļa fotogrāfiju nav pat iekļautas mūsu līdz šim lietotajā datu bāzē, bet tikai uz kartītēm, tāpēc jādomā, kā piesaistīt cilvēkus, kas tīri fiziski šo informāciju pārrakstīs. Sapratām, ka viss uzreiz neies cauri, jāsāk ar populārāko, kas arhīvā tiek visvairāk izmantots, – kino. Rīkojamies dažādi – studijas nāk pašas un pārfilmē, daži autori izvēlējušies mazliet riskantu soli – stāv un gaida rindā uz ERAF projektu.

"Mēs palīdzam pārim sastrīdēties, strīdēties un salabt.

. Tas nozīmētu to, ka arhīvā tiks izveidota jauna nodaļa. Ir ļoti žēl, ka arhīvā pētniecība, mums trūkst cilvēku, tāpēc netiek mērķtiecīgi strādāts pie publikācijām, ko agrāk tomēr darīja. Tiesa gan, arhīvam ir jāpārskata savs fonds kā tāds – ko un kāpēc mēs glabājam.

Iebilstot pret autortiesību direktīvas izmaiņām.

. Uz nākamā gada sākumu būtu jābūt gatavai multimediālai vietnei, kur atrodama Latvijas vēsture filmās, fotogrāfijās un skaņu ierakstos. Esam priecīgi, ka gada sākumā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija piešķīra mums par lapu Redzi, dzirdi Latviju! balvu kā atvērtākajai iestādei; jutāmies gandarīti, ka esam pamanīti. Tāpēc mēs ar kolēģiem paši rakstījām projektu, domājām, kā šo vietni saukt, iniciatīva nāca no mums, nevis no vadības. Attiecībā uz video, ko pievienojam, protams, ierobežojums ir tas, vai jāmaksā autoratlīdzība vai nav – arhīvs diemžēl šobrīd nevar atļauties maksāt par skatījumiem. Es domāju – mēs, protams, nedrīkstam apvainot autorus un paziņot, ka viņiem nav jāsaņem autortiesību atlīdzība; viņi taču nav vainīgi, ka viņu radošais darba mūžs trāpījies šajā laika periodā. Mēs ar projekta partneriem esam vienojušies un mums ir apsolīts, ka otrajā kārtā arhīvs būs iekļauts projekta infrastruktūras daļā un tiks veidots kinodokumentu digitalizācijas centrs.

Pirmizrāde: “Kā tā otra puse mīl?” (video) » Daugavpils ziņas portālā.

.

Otra puse iesaista šīs darbības - Ātrie Kredīti

. Es, protams, priecātos, ja visas institūcijas uzsāktu sarunas un varbūt arī varētu vienoties par autoratlīdzības apmēriem, ņemot vērā to, ka arhīvs, tātad valsts, glabā šīs filmas un iegulda tajās naudu. Tagad top Latvijas simtgades filmu projekti. Kino dokumentu digitalizācija būs ārpakalpojums, tajā ir paredzēti divi procesi. Pēc profesijas esmu bibliotekāre-informācijas speciāliste, tāpēc strādāju Nacionālā arhīva bibliotēkā, kas pamazām izvērtās par informācijas centru, un es kļuvu par informācijas centra un arhīva bibliotēkas vadītāju. Plānojam arī mainīt kino dokumentu izsniegšanas kārtību, gatavojot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, lai par dokumentu izsniegšanu paredzētu vienreizēju maksājumu, nevis to aprēķinātu pēc dienu skaita. Man bija jāizlemj ļoti ātri, tika izvērtēti mani dokumenti, vai es esmu atbilstoša, vai nē, un šobrīd esmu te jau trīs gadus. Tas būtu valstiski pareizs un tālredzīgs solis. Es domāju, tas arī ir interesantākais un unikālākais, kas arhīvam vispār ir. Izrādījās, ka šis projekts savienojās ar , tā ka mūsu arhīva dokumenti ir arī tur. Man šķita, ka šis process ir ļoti aizkavējies pagātnē un kaut kas ir steidzami jāmaina. Mēs varam mēģināt, domāt un cerēt, ka, attīstot vēl kādas funkcijas, mums varbūt izdosies paplašināt kolektīvu. Ir pozitīvi tas, ka Filmu likumā noteikts – ja filmas veidotāji ir saņēmuši valsts finansējumu, šī filma obligāti jānodod arhīvā. Bet, tā kā laiks iet strauji uz priekšu, nesēji un informācijas izmantošanas veidi mainās, diemžēl arhīvs tam netiek līdzi. Tāpēc es uzskatu, ka diskusijas par to, vai viņiem kaut kas pienākas vai nepienākas, ir liekas. Esam centušies veidot dažādus pasākumus, uzsākuši lektorijus, centušies piesaistīt auditoriju, kas nav nemaz tik vienkārši. gadā man tika izteikts piedāvājums atgriezties, gan mazliet citā jomā – saistībā ar jauno Nacionālā arhīva informācijas sistēmu, bet tajā brīdī mainījās kino arhīva vadība, un kolēģi bija izdomājuši man piedāvāt strādāt tur. Šobrīd ir cerības saistībā ar ERAF digitalizācijas projektu, kura ietvaros centīsimies digitalizēt, cik vien iespējams, daudz, skatoties pēc tā, kuru kolekciju vairāk izmanto. Tad, protams, kāda no šīm funkcijām tiek atstāta pēdējā vietā, jo visu nevar paspēt. Vai valsts vēlas pirkt šo zemi, nav skaidrs, jo tas ir ļoti dārgi. Piemēram, arhīvā ir palicis liels apjoms kino iznomas kantora mantojuma – filmas, kas kādreiz tika rādītas kinoteātru repertuārā. Projekts ir sadalīts divās kārtās, un paredzēto infrastruktūras izveidi nevarēja realizēt pirmajā kārtā, kas sāksies šogad. Šogad iesniedzām projektu par lapas papildināšanu, tas ir daļēji atbalstīts, tā ka liksim klāt arī fotogrāfijas. Bet, protams, arhīvam ir jābūt šajā organizācijā. Nesen arhīvs ar sludinājuma palīdzību meklēja jaunu darbinieku. Tikmēr kinomateriālu noskatīšanās uz vietas Šmerlī ir maksas pakalpojums. Tas bija ļoti liels izaicinājums, jo tomēr iepriekš vairāk biju saskārusies ar papīra dokumentiem. Varu teikt, ka šobrīd sadarbība ar filmu studijām ir laba, tur jāpateicas arī Kino centram par iesaistīšanos. Digitalizācija, ja mēs to pērkam ārpakalpojumā, ir dārga. Bet, kā mēs, arhīvā strādājušie, smejamies, - šī ir tāda interesanta vieta, kas velk atpakaļ. Tomēr, kā rāda pasaules prakses un pieredzes, šādas sistēmas, kurās ir salikts iekšā viss, nestrādā veiksmīgi. gadiem, un plānveidīgi iesim uz priekšu. Padomju laikā viss bija nokārtots, visiem bija obligāti jāiesniedz arhīvā viens filmas eksemplārs, tāpat citām institūcijām bija jāiesniedz citi dokumenti, piemēram, fotogrāfijas. Cilājot tēmas par un ap vecajām filmām, atkal izskanējušas domas par sinematēku. gada kinohronikas vairs netiek uzņemtas, līdz ar to tā īsti sistemātiski mūsu valsts vizuālā vēsture netiek dokumentēta. Salīdzinot izmaksas, kādas tās būtu, nopērkot iekārtas vai izmantojot ārpakalpojumu, iekārtas sevi atpelnītu samērā ātrā laikā. Nenoliedzami, daļu sinematēkas funkciju jau pilda arhīvs, daļu Kino centrs, daļu arī Kino muzejs, varbūt iespēja būtu izvērst kādu no šīm institūcijām arī sinematēkas virzienā. Ir jāmeklē dažādas iespējas, jo ar mazajiem arhīva cilvēkresursiem mēs nevaram iet uz priekšu tik ātri, kā gribētos, – jādomā, kā piesaistīt studentus vai sabiedrību, jāskatās citu valstu pieredze. Bija doma par to, ka arhīvu varētu pārcelt uz jaunām telpām, ja tādas tiktu radītas un sakārtotas. Tas, uz ko mēs gribam virzīties, ir – visus filmu failus pievienot datu bāzei arhīva iekšējā vidē, kas būtu pieejama apmeklētājiem. Kad sāksies digitalizācijas projekts, tad faili sistemātiski tiks pievienoti iekšējā vidē – es ceru, ka pietiekami ātrā tempā. Aizdevuma refinansēšana. Šobrīd ir iestājies zināms haoss. Tagadējā sistēma, pirmkārt, cilvēkresursus, jo kāds vienmēr sēž blakus apmeklētājam, tos arhīva materiālus demonstrējot, un tajā laikā nevar darīt citus darbus. Arhīva filmu datu bāzei ir pavisam trīs moduļi – darbinieku iekšējā vide, kurā ievada informāciju; ārējā vide – vietne redzidzirdilatviju.lv –, un lasītavu vide, kura būs pieejama visās arhīvu lasītavās. Par tehnisko nodrošinājumu jāsaka – arhīvam, protams, ir visi projektori un iekārtas, lai spētu parādīt un noskatīties filmas uz dažādiem nesējiem, kādus glabājam. Sākumā cerējām uz vasaru, tagad esam atvirzījušies uz rudeni, es ceru, ka nenotiks vēl kas neparedzēts. Arhīvs, protams, šo funkciju pašreizējā situācijā nespēj , tomēr, ja valsts spētu atrast papildu līdzekļus un cilvēkresursus, tad uz arhīva bāzes sinematēku varētu veidot. Varbūt tajā laikā tā bija pietiekami laba, bet ir jau pagājuši vairāk nekā desmit gadi un iekārtas veidotie faili neatbilst mūsdienu prasībām, tie var būt tiešām tikai tādi izmantošanas faili, lai var noskaidrot, kas šajā filmā vispār redzams. Vietas pagaidām mums vēl pietiek – pirms diviem gadiem izveidojām vēl vienu glabātavu, šobrīd tīri fiziski filmas ir, kur likt. Protams, tur vēl nebūs daudz filmu, bet mēs strādāsim pie papildināšanas. Tad, kad uzsāka runāt par ERAF finansējumu kultūras mantojuma digitalizācijai, arhīvs ļoti priecājās, ka tiek aicināts kā partneris darboties šajā projektā. To dara dažādu citu nozaru resori, kas pārrauga konkrētās nozares, un arhīva uzdevums ir sadarboties ar šīm institūcijām. Vietnē ievietotos materiālus tiešām arī skatās dažādās vietās – gan Latvijas universitāšu pilsētās, gan Apvienoto Arābu Emirātos, gan citās vietās, kur var atrast kādu latviešu kopienu. Man šķiet, ka dibināt pilnīgi jaunu institūciju mūsu situācijā būtu nepiemēroti, jo ir jau pietiekami grūti nodrošināt ar finansējumu esošās atmiņas institūcijas. Tiesa, Nacionālajam arhīvam ir sava lielā informācijas sistēma, kurā ir paredzēta vieta arī kino arhīvam. Pievienosim šos datus iekšējai videi un pārorientēsimies uz to, ka pētnieki nāk un strādā paši, skatās filmas paši, viņiem par to nav jāmaksā, maksa parādās tikai tajā brīdī, kad pētnieks vēlas iegūt kopiju. Ceram, ka no nākamā gada arhīvs būs šīs organizācijas biedrs. Otrs virziens ir pēc iespējas vairāk aprakstīt arhīvā uzkrātos dokumentus. Dalības maksa gan ir diezgan augsta, jo vērtēts tiek nevis atsevišķā arhīva budžets, bet visas lielās institūcijas budžets, no kā atkarīgs biedra naudas lielums. Ēkā ir jāiegulda ļoti daudz naudas, arī atjaunošana prasītu ievērojamus līdzekļus, bet problēma ir tā, ka ēka atrodas uz privātas zemes, par kuru jāmaksā liela nomas maksa. Otra puse ir privātie, kas veido savus arhīvus, un arī viņi ir jāuzrunā. Pirmajā reizē Kultūrkapitāla fonda konkursā mūs neatbalstīja, jo plāni bija pārāk lieli, gribējām uzreiz likt kopā visus trīs moduļus, ko realizētu pa soļiem, - gan kino, gan foto un fonodokumentus. Mājsaimniecību dzīves apstākļi Baltijā turpina uzlaboties. Pašlaik strādājam pie iepirkuma dokumentācijas, veidojam iepirkuma komisiju, kurā darbosies arī Kino centrs, un ļoti ceram, ka maijā iepirkums tiks izsludināts uz abiem virzieniem. Cik labi man iet, tas jāvērtē pārējiem no malas, bet es pati savu soli nenožēloju, jo darbs ir interesants, kino arhīvs kā tāds ir ļoti interesants, un es domāju, ka tam ir ļoti lielas perspektīvas. Tas ir par maz, ja nodaļā ir deviņi cilvēki, kuriem ir jāapraksta trīs dokumentu veidi, jāapkalpo apmeklētāji un vēl jāspēj popularizēt dokumentus. Komunicējiet viens ar otru. Somijā, piemēram, iesaista bezdarbniekus, igauņi liek savus attēlus tīklā un aicina cilvēkus atsaukties ar informāciju. Mums ir prieks, ka esam noslēguši līgumu ar ziņu aģentūru LETA, līdz ar to tiks blīvi noklāts notikumu dokumentējums fotogrāfijās. Mēs pamatojām ar skaitļiem, kāds varētu būt ieguvums šāda digitalizācijas centra izveidē, cik tas būtu saimnieciski, un sākumā mūs atbalstīja, bet notika tā, kā notika. Iecere ir tāda, ka pakāpeniski publicēsim visu informāciju par filmām, kas glabājas arhīvā. Sadarbojāmies arī ar Eiropas Komisiju, kurā bija izveidots EuroscreenXL projekts, tā ietvaros portālā bija izvietoti simts kinohroniku fragmenti, metadatus iztulkojām arī angļu valodā. Lasītavu vide būs pieejama gan Rīgā, gan citās pilsētās, un Rīgā ne tikai kino arhīvā, bet arī citos arhīvos.

Otra puse iesaista šīs darbības. Mēs ļoti ceram, ka projekts sāksies šogad, vēlākais rudenī, lai visi, kas vēlas un gaida šīs labās kvalitātes kopijas, varētu tās saņemt. Iekšējā vidē mēs pievienojam visas arhīvā uzkrātās filmas, kam ir izveidota digitāla kopija, uz tādu mērķi mēģināsim periodiski virzīties. Šis posms ilga apmēram astoņus gadus, tad man tika piedāvāti citi izaicinājumi un es aizgāju strādāt uz Ārlietu ministrijas arhīvu, kurā nostrādāju otrus astoņus gadus. Bet šeit, kinofotofonoarhīvā mēs visus informācijas nesējus saucam par dokumentiem, zem šī vārda slēpjas viss – gan filmas, gan skaņu ieraksti, gan fotogrāfijas. Pārcelšanās gan ir sarežģīts process, bet, ja tas atrisina un uzlabo gan telpu, gan darbinieku darba vides kvalitāti, tas ir tā vērts. Ja šobrīd skatās uz visām funkcijām, kas arhīvam jāveic, tad cilvēku nepietiek. Tāpēc videomateriāli te ir tikai tādi, kam beidzies autortiesību termiņš, vai tādi, ar kuru autoriem esam vienojušies par publicēšanu. Periodiski esam par to domājuši un tagad nonākuši tik tālu, ka viens no šāgada uzdevumiem mums ir sagatavot šo pietiekami komplicēto pieteikuma anketu. Aizdevums auto iegādei. Pārsvarā ievietojam hronikas, kinožurnālus un dokumentālos materiālus, jo negribam dublēt Nacionālā Kino centra portālu ; mēs sadarbojamies un strikti nošķirsim – spēlfilmas un dokumentālās filmas būs skatāmas portālā , bet mūsu lapā ir dokumentālie filmējumi

Comentarios